Alise Kuipere ”Dzīve uz ledusskapja durvīm”

Kādēļ nosaukums “Dzīve uz ledusskapja durvīm”? Nosaukums tāds, jo māte un meita nepārtraukti viena otrai pie ledusskpaja atstāj līmlapiņas ar pāris teikumiem tajās. Tas tāpēc, ka māte, protams, daudz strādā, meitai ir skola un draugi un satikties abām īsti nesanāk. Grāmatas sākuma daļā mātei atklāj slimību un tad nu šīs zīmītes kļūst skumjākas…

No grāmatas es nepavisam nesagaidīju to, ko biju gaidījusi. Pirmkārt, tādēļ, ka šo grāmatu bija jāizlasa ozligāti, skolai. Un tā kā manai literatūras skolotājai ir samērā slima un sarežģīta gaume, biju gaidījusi ko tādu, kur tiešām būtu kārtīgi jāpadomā, lai saprastu. Bet šeit, grāmatā, viss bija tik īsi un kodolīgi pateikts, ka galīgi neaizrāva. It kā skumji rakstītajos teikumos es nesaskatīju skumjas. Patiesībā, īpaši nekādu domu un jūtas neuzķēru. Protams, jāizmanto laiks un bla bla bla, bet šo ziņu var ietērpt daudz skaistākos vārdos, pat ja to ir tik maz kā šajā grāmata.Arī vāka dizains neīpaši piesaista.

Grāmata drīzāk domāta pamatskolēniem, kuriem nepatīk lasīt, jo grāmatu iespējam izlasīt 1h laikā un visu var saprast diezgan ātri un viegli.

5/10

 

Advertisements

6 thoughts on “Alise Kuipere ”Dzīve uz ledusskapja durvīm”

  1. Šoreiz Tavam vērtējumam īsti piekrist nevaru gan. Iespējams, ka piegāji šai grāmatai ar pārāk lielām ekspektācijām vai lasīji caur “neīsto prizmu”, bet nav tā, ka grāmatā nebūtu skumju. Vienīgi tās skumjas ir jāizlaiž caur personīgo pieredzi, tad arī tās ir jūtamas. Tiesa gan- ja tādas sāpīgās pieredzes nav, tad šī grāmata patiešām varētu nesaistīt, bet man nezkāpēc bija licies, ka tās skumjas taču varētu iedomāties un tad jau grāmata būtu saprotama un aizkustinoša,
    Un tieši nelielais apjoms man šķita ideāls šo skumju un noskaņas radīšanai, jo aiz zīmītēm taču redzams viss tas nepateiktais, visas sasāpējušās lietas, kuras nav bijis spēka ne uzrakstīt, ne kur nu vēl pateikt.
    Es grāmatu izlasīju dažus mēnešus pēc tam, kad mana vecmāmiņa bija smagi mokoties nomirusi ar vēzi, un es, lasot šo grāmatu, raudāju nepārtraukti.
    Tā ka laikam jau tas, vai šinī grāmatā kaut kas ir, vai nav- tas ir atkarīgs no personīgās pieredzes, no personīgā fona, kas ir lasīšanas brīdī.

  2. Man arī par grāmatu ir pretēji iespaidi. Ļoti aizkustināja grāmatas stāsts un patika arī veids, kādā tā uzrakstīta. Tas īsums, vienkāršie vārdi un vāka dizains noteikti ir tādēļ, ka grāmata parāda ikdienišķu situāciju. Ikdienā, rakstot zīmīti mammai, mēs jau neizmantosim nekādus tēlainās izteiksmes līdzekļus vai supersarežģītos teikumus. Bet, protams, katram jau sava gaume un viedoklis. 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s