Tomass Mains Rīds “Jātnieks bez galvas”

http://www.ibook.lv/uimg/43800a81-e507-43f3-a01b-411c23277bb0.JPGKurš gan nav dzirdējis par Jātnieku bez galvas? Tas ir pasaulē iezīmogojies kā šausmu iedvesošs un ļauns tēls. Vairāk gan nostāstu, ne grāmatas dēļ. Grāmata ir sarakstīta 19.gs. 50. gados. Mans izdevums ir izdots 1971. gadā, kārtīgi nobružāts un ar īsto grāmatas smaržu (starp citu, tikko, meklējot izdošanas gadu, man iztrūka pirmās divas lapas :D). Ja jums tiešām liekas, ka grāmatā ir kaut kas drausmīgs un briesmīgs, jūs dziļi maldāties. Viss ir aprakstīts tā, lai īpašas bailes nerastos, nezinu, varbūt man tā tikai šķita, jo darbības vieta bija saulainā Teksasa un grāmata smaržoja pēc saules.

Stāsta centrā ir divi cilvēki: skaistā, neatlaidīgā Luīza Poindekstere un miermīlīgais džentlmenis, mustangu mednieks, Morris Džeralds. Viss, protams, balstās uz mīlestību, es pat teiktu, ka šis ir vairāk valdzinošas mīlestības nevis šausmu romāns. Un vēlāk romānā risinās notikumi un strīdi, pie kā, kā jau vienmēr, vainīgas sievietes, patiesībā, tikai viena. Moriss ir īrs, mustangu mednieks, talantīgs savā jomā, bet ne īpaši populārs, pārcēlies uz dzīvi Teksasā, diezgan trūcīgs. Dzīvo būdiņā kopā ar kalpu Felimu un suni Taru. Luīza, toties, ir izsmalcināta, ļoti skaista (ko Rīds nevienu reizi vien atgādina), uzaugusi bagātā ģimenē. Romāns sākas ar Luīzas un viņas ģimenes pārcelšanos uz Teksasu. Protams, kā jau katrā grāmatā, ir kāds ļauns kretīns, un šoreiz tas ir Luīzas brālēns kapteinis Kasijs Kolhauns. Kā arī, stāstā viens no galvenajiem personāžiem būs Zebulons jeb Zebs Stamps, gan Morisa, gan Luīzas tuvs draugs un padomdevējs.

Kā jau teicu, no grāmatas nevajag baidīties. Patiesībā, grāmata ir diezgan mierīga un jauka, bet saistoša. Nu labi, notiek tur arī  visādi trakāki notikumi, bet par tiem es jums nestāstīšu. Noteikti iesaku izlasīt. Lasās pat ļoti ātri, ņemot vērā, ka tā ir sarakstīta 19. gadsimtā. Un vēl, gribēju piemetināt, filmā nu galīgi nekas nav pēc grāmatas, ja neskaita pašu Jātnieku bez galvas. Bet, katrā ziņā, es šo grāmatu iesaku :).

9/10

Foto Šeit

Advertisements

Džūlija Pauela “Džūlī & Džūlija”

”365 dienas, 524 receptes. 1 maza virtuvīte;

meitene kas riskē ar savu laulību,

darbu un skaidro saprātu,

lai apgūtu dzīves mākslu.”

Šādus vārdus jūs ieraudzīsiet, atverot grāmatas pirmo lappusi. Intriģējoši, vai ne?Lūk, viens garšīgs un smaržīgs stāsts, ja slinkums lasīt, tad filmu gan noskatieties – ideāla!

Grāmata ir rakstīta pēc patiesiem notikumiem autores dzīvē. Džūlija Pauela ir parasta 30. gadus veca sieviete, ar vīru, bez bērniem, ar vienmuļu darbu un mazu aizraušanos. Kādā brīdī Džūlijai vienkārši visa ir par daudz (vai varbūt par maz), mērs ir pilns, un viņa nolemj uzsākt kaut ko jaunu. Vīrs Džūlijai iesaka sākt rakstīt blogu. Bet, par ko? Vai par savu parasto dzīvi, lai neviens šo blogu nelasītu? Nē. Džūlija pieņem izaicinājumu: viņa izrok no plaukta mātei nozagto Džūlijas Čaildas pavārgrāmatu un sāk rakstīt blogu. Džūlijai tas nākas diezgan grūti, jo viņa daudz ko neēd, piemēram, viņa nekad nebija ēdusi vienkāršas olas, ceptas vai vārītas, bet tagad viņai tas IR jāizdara, jo to prasa Džūlijas Čaildas receptes un viņas lasītāji. Iedomājieties, lasītāji! Tā nu Džūlija nevar šo lietu pamest, kā parasti viņa mēdza rīkoties savā dzīvē. Un arī Džūlijas tuviniekiem ir grūti pierast pie viņas jaunās nodarbošanās. Eh, un ar ko tik vēl viņai nenācās saskarties, bija jāgatavo liellopu smadznes un jāvāra dzīvi vēži, ja es neko nejaucu, bet tamlīdzīgas lietas tur notika!

Valoda grāmatā nav tā pati labākā, nezinu vai pie vainas tulkojums, vai pašas autores valoda, tādēļ par grāmatu īsti sajūsmā neesmu – varēja uzrakstīt labāk. Šādu grāmatu vispār bailīgi rakstīt – aprakstīt garšu un smaržu ir jāmāk. Valoda nav traka, tā ir vienkārša – ne gluži tāda, kādu gaidam no grāmatas. Bet ir labi! Grāmatā pārsvarā ir Džūlijas pašas atstāstījums + klāt ir izdomāti Džūlijas Čaildas dzīves apraksti, iespaidojoties no dažādām vēstulēm un avīžu rakstiem. Tātad, ir aprakstīts, kā Džūlija Čailda sasniedza savas virsotnes – tas ir burvīgi parādīts arī filmā, epizodēs, kurās Džūlija Čailda mācās griezt sīpolus, kur viņa iepērkas tirgū – īsta bauda acīm un ciešanas vēderam!

Vēlreiz iesaku noskatīties filmu, tajā ēdieniskās būšanas ir parādītas lieliski un aktieru izlase nepārspējama.

Man nav ne jausmas kā novērtēt, jo grāmatā ir vairāk izklāstītas tieši pašas Džūlijas sajūtas un pārdzīvojumi, bet filma ir vairāk viedota tieši trakajiem ēdienmīļiem.

”Dzīve ir brīnišķīga, un nekad nav par vēlu piepildīt savus sapņus!

Vai vismaz pagatavot lieliskas vakariņas!”

P.S. Manīju, ka grāmatu tagad pārdod zvaigznē pavisam lēti – bankrota cenas.
Foto ŠEIT.

Trūmens Kapote ”Brokastis Tifanijā”.

Pirmkārt, vēlos pieminēt, ka grāmata ir ļoti plāna (150lpp, tiesa, burti ir samērā mazi). Un man vienmēr to redzot likās, nu kā tik slavenu darbu var ietērpt tik plānā vākā! Vēl lielāks bija mans šoks, kad ieraudzīju, ka grāmatā ir veseli četri stāsti!

Grāmatā ir garstāsts ”Brokastis Tifanijā” un trīs pavisam īsi stāstiņi, katrs, apmēram, 15-20lpp., – ”Ziedu namiņš”, ”Dimantu ģitāra” un ”Ziemassvētku atmiņas”.

Tad nu visu pirms par slaveno ”Brokastis Tifanijā”. Kāds rakstnieks atstāsta pirms vairākiem gadiem notikušo ar viņu un Holiju Golaitliju. Šajā stāstā nebija nekādas īpaši kāpumi vai kulminācijas un dažbrīd gribējās to nolikt malā, bet tomēr piespiedu sevi izlasīt līdz galam, lai noskaidrotu kas ir kas. Eh, vajadzētu aprakstīt sižetu, bet nezinu, ko rakstīt :D. Tātad, šis rakstnieks, kuru Holija iesaac par Fredu ievācās mājā, kurā dzīvo Hollija. Hollija viennozīmīgi ir pamanāma sieviete, un šo efektu viņa padara lielāku vienmēr aizmirstot ārdurvju atslēgu un zvanoties  kaimiņiem, lai tie ielaistu viņu iekšā. Starp Holliju un Fredu attīstās draudzība. Droši vien nav jāstāsta kā radies stāsta nosaukums. Hollija ir tipiska vīriešu prātu sagrozītāja. Viņa ir slinķe un. pēc manām domām, ļoti kaitinoša persona. Protams, stāsta laikā atklājas dažādas dzīves detaļas un citas Hollijas īpašības, lai viņu labāk izprastu, bet bieži man tā vien gribējās, kā iemaukt Hollijai pa galvu. Ziniet, daudz reizes ir nācies arī pabrīnīties, ka no tik neīpašām grāmatām iznākušas tik labas filmas, ne tikai otrādi, un šī ir viena no tām, lai piedod man Kapote. Es nevaru teikt, ka stāsts bija slikts, vienkārši, man nešķita nekas īpašs. Odrija Hepberna viennozīmīgi ir uzbūrusi interesantu un mīlamu Hollijjas tēlu, diemžēl Kapotes aprakstītā Hollija man šķita vairāk kaitinoša, bez tā īpašā šarma. Varbūt vainīga Odrija.

Pārējie trīs stāsti, kā jau iepriekš minēju, ir ļoti īsi. Tajos visos varoņi (galvenie vai otrā plāna) ir naivi jeb bērnišķīgi. Šie stāsti ir par mīlestību, dzīvošanu un personisko vieglumu. Katrs no šiem stāstiem, manuprāt, bija labāks un cilvēkam lietderīgāks par ”Brokastīm Tifanijā”.

6/10.

Ja kāds man jautātu, vai es ietektu šo grāmatu citiem, mana atbilde būtu – nē.

Ja kāds man jautātu, vai es nožēloju, ka to izlasīju, mana atbilde būtu – nē.

Foto ņemts ŠEIT.

Jū Nesbē ”Sātana Zvaigzne”

Tā kā nesen zvaigzne ir izdevusi vēl vienu Jū Nesbē kriminālromānu ”Sniegavīrs” nolēmu Jums beidzot pastāstīt par ”Sātana zvaigzni”, lai gan izlasīju to jau pirms diviem mēnešiem (zinu, esmu slinka).

Visiem labi pazīstamā Srīga Lārsona ”Millennium” triloģija ir ieviesusi pasualē zināmu popularitāti Skandināviem kā lieliskiem kriminālromānu autoriem. Un tagad, jau pēc Lārsona laika, viņa vietu ir ieņēmis norvēģu rakstnieks Jū Nesbē. Latvijā ir izdoti, ja nemaldos, jau četri viņa darbi.

”Sātana zvaigzne” ir no grāmatu sērijas par detektīvu Hariju Holu. Harijs Hols ir izveidots kā vīrietis gados, alkoholiķis un lielisks detektīvs.

Sižets ir apmēram šāds: viena pēc otras tiek nogalinātas sievietes. Taču ar knifiņu – sievietēm tiek nogriezts pirksts un nozieguma vietā tiek atstāts dimants zvaigznes formā. Darbs tiek uzdots Harijam, taču kopā ar viņa ienaidnieku – Tomu Voleru.

Vai es ieteiktu šo grāmatu? Noteikti! Grāmatu izlasīju nenormāli ātri, un, patiesībā, tā pat mani nedaudz pamudināja uzsākt šo blogu, lai gan par to uzrakstu tikai pēc diviem mēnešim :D. Valoda ir vienkārši burvīga, arī pats sižets tiek savīts tīklos. Nedaudz man bija nojausma, kurš tad galu galā būs vainīgais, taču katrs nākamais notikums arvien manas domas sajauca. Grāmatā ir arī ļoti jauki personāži – katrs pilnībā savādāks, bet tādi, kādi dzīvē patiesi ir sastopami – nejau tieši sērijslepkavas, bet raksturi kā tādi :D.

Pačukstēšu priekšā, ka notiks arī lieli notikumi starp Hariju un Tomu. Ar nepacietību gaidu, kad tikšu klāt ”Sniegavīram”, jo arī tas solās būt pavisam nervus kutinošs.

9,5/10 – šeit gan mirkli šaubījos, vai nelikt 10, jo grāmata patiešām ir laba. Nu varbūt, varbūt ”Millennium” triloģija bija par miligramu labāka, bet, ja pareizi atminos, tad šī grāmata tika sarakstīta vēl pirms Lārsona triloģijas izdošanas.