Aira Levins ”Rozmarijas bērns”

Aira Levins tiekot dēvēts par 60.-70. gadu Stīvenu Kingu. Rozmarijas bērns esot viens no pirmajiem šausmu romāniem šajos gados, kurš kļuvis par dižpārdokli. Romāns Poļanskis 1968. gadā grāmatu ekranizēja – Rosemary’s baby.

Gajs – jaunais aktieris, kurš joprojām cer, ka kļūs par veiksmīgu, pieprasītu aktieri. It kā viņš ir spēlējis kaut kādās izrādēs, it kā nav nekāds superkrutais aktieris, bet var atļauties dzīvokli superkrutajā Bremfordā un uzturēt sievu.

Rozmarija – jauna, skaista sieviete, apprecējusies ar Gaju. Laimīgi mājsaimniečojās un neko īsti nedara. Viņa ļoti grib dzīvokli Bremfordā – un to arī iegūst.

Abu draugs, gluži vai tēvs Rozmarijai, Hačs, nevēlas, lai pāris ievāktos Bremfordā, jo par to klīst nostāsti – reiz Bremfordas pagrabā esot atrasts miris, avīzē ietīts, zīdainis un tur vispār cilvēki bieži mirst, ne tajās dabiskākajās nāvēs. Rozmarija un Gajs, protams, nepārdomā, un ievācas jaunajā dzīvoklī. Viss ir labi, līdz nomirst kāda Bremfordas iedzīvotāja, ar kuru Rozmarija iepazīnās, kad devās mazgāt veļu. Pēc šī atgadījuma, pāris sāk tuvāk iepazīt savus kaimiņus un ar tuvākajiem kaimiņiem – paveco Kastevī pāri – sāk tikties biežāk. Rozmarijai gan viņi īpaši nepatīk, bet Gajs pie viņiem bieži piekāpj. Tā kā Rozmarija un Gajs jau kādu laiku precējušies, viņi cenšās tikt pie bērniņa. Gajs gan par to nebija īpaši pārleicināts, taču, kādu vakaru pats to ierosināja. Rozmarija paliek stāvoklī, taču ieņemšanas naktī viņa redz dīvainu sapni un pēkšņi Rozmarija sāka just neizsakāmas sāpes, kuras turpinās gandrīz visu grūtniecības laiku. Tad viņai sāk šķist, ka kaut kas nav gluži kārtībā – ne ar vīru, ne kaimiņiem, ne ārstu.

Levins raksta diezgan patīkamā valodā, arī rosinot lasītājā interesei. Grāmata arī nav pārāk bieza un to var ātri izlasīt. Arī grāmatas vāks piesaistošs. Bet man no šīs grāmatas nāk vēmiens. Labi, labi, grāmata nav tik slikta, lai tās dēļ vemtu, bet, pēc grāmatas izlasīšanas, es saslimu un vēmu. Daudz vēmu. Es zinu, ka jums ir patīkami šo lasīt :D. Nu jā, tagad ieraugot grāmatu man nāk vēmiens, un tā vien gribās to izmest, bet tik ļauni nerīkošos – aizbāzīšu tālākajā grāmatplaukta sturī. Par pašu grāmatu – nu it kā ir labi, bet nav tāda, ko īpaši atcerētos. Un arī nereālistiska – nu kāpēc lai Gajs tik TIK kretīniski rīkotos? Tiešām, nu? Levins varēja savādāku to iemeslu izdomāt. Un, galvenais, ka Gajs pat netika īpaši iepazīts grāmatas gaitā, bet tas varbūt tā bija domāts. Un pašas beigas, viņa tiešām varēja izlekt pa logu, nevis palikt tā, kā palika. Atliek tikai iedomāties, kā viņi dzīvo tālāk. Tiešām – laimīga ģimene.

Mans vērtējums nebūs no tiem objektīvākajiem, jo to ietekmē man vemšanas reflekss, bet – 6.5/10

Foto šeit.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s