Gundega Repše “Bogene”

501174Pavisam nejauši manās rokās nonāca Gundegas Repšes Bogene, no vēstures romānu sērijas MĒS. Latvija, XX gadsimts. Nosaukums pilnībā svešs, uz aizmugurējā vāka īsta izklāsta par pašu romānu nebija. Toties beidzot manās rokās bija grāmata no iepriekšminētās sērijas un arī Repšes darbus vēl nebiju lasījusi.

Romānā attainoti 1940.-1941. gadu notikumi no Lesteru ģimenes skatapunkta. Viennozīmīgi, viens no sāpīgākajiem laika posmiem Latvijas vēsturē. Grāmatā tika vairāk vai mazāk apskatīti un pieminēti visu ģimenes locekļu likteņi, bet Repše tomēr lielāku uzsvaru lika uz ģimenes sievietēm – meitu Loti un māti Bertu. Repše meistarīgi parādīja sievišķo spēku. Romānā pieminot Loti, nemitīgi tika skandināts, cik meitene drosmīga. Bet Berta – sieviete ar trim bērniem, mašīnu un saimniecību – lieliski tiek galā viena, kamēr vīrs Ģederts, jūrnieks, patstāvīgi brauc jūrā. Tomēr abas nepazaudē savu sievišķību, maigumu, mīlestību. Pēcāk romānā kā lielisks sievietes šarms un spēks, tiek pieminēta arī tāda personība kā Aspazija.

Apstādināt vilcienu. Nogalināt sargus. Izlaist lopus no lopu vagoniem un atdot viņiem cilvēku sejas.

Vērot, redzēt līdz kauliem, aiz muskuļiem, šķirt asinsvadus kā zirnekļa tīklus, sagrābt kulakā ikviena varmākas vai nelieša dvēseli, tad spiest, žņaugt un izgriezt laukā atbildi uz „kāpēc” par katru cenu.

Ko mēs vispār darīsim? Mūsu ir tik maz. Un mēs visi viens otru nīstam. Visi gribam atriebties. Par dzīvēm, kādas tās katram iznākušas.

Tomēr stāsts nav tikai par Loti un Bertu. Romānu caurvij pārsēgšanās no viena tēla uz otru, iepazīstot arī citus Lesteru ģimenes locekļus, kā Doroteju, Maksimilianu, Bertoldu. Tas gan šķitīs dīvaini uzzinot, cik plāna ir grāmata. Un atzīšu, tas tomēr radīja grūtības arī lasot. Diezgan bieži bija taustīšanās pa miglu. Repše romānu veidojusi no dažādu cilvēku atmiņu skatapunkta, attiecīgi, hronoloģija netiek īsti ievērota un stāstnieki bieži mainījās. Kas apgrūtināja sākotnēji saprast notikuma jēgu. Protams, daudz tika uzsvērti dažādi vēsturiski notikumi, pat sīkas detaļas, bet pamatā tika attainotas cilvēku izjūtas, pārdzīvojumi, atmiņas. Katra epizode tika aprakstīta ļoti tēlaini, cik noprotu, tas ir Repšes stils. Savā ziņā likās dīvaini, ka par šādu laika posmu izmanto tik daudz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, bet, no otras puses, māksla, skaisti apraksti varēja būt tas, kas palīdzēja to laiku cilvēkiem izturēt? Lasot romānu, nelikās nopietns šis piegājiens, protams, saprotot autores ideju, šķiet savādāk. Grūti bija uztvert, jo salīdzināju to ar citām grāmatām par attiecīgo laika posmu, kur tika izmantoti daudz asāki izteiksmes līdzekļi. Šķiet, vienīgā vieta, kur tiešām sažņaudzās sirds, bija pēdējā rindkopa.

No kā es visvairāk baidos? Ka nāve varētu izrādīties stiprāka par mīlestību.

Bija neatceļami svarīgi sapņot par dzīvi, kāda tā būs.

6/10 – Visā visumā par grāmatu – sajūsmā nebiju, bet patika autores ideja par lēkāšanu laika posmos, jo tas jau ir tas veids, kā atmiņas mainās galvā.  Vai lasīšu vēl ko no Repšes? Iespējams, nē.

 

Advertisements

One thought on “Gundega Repše “Bogene”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s