Rūta Šepetis ”Starp pelēkiem toņiem”

Par šo grāmatu man bija radies pavisam nepareizs priekšstats. Grāmatas vāks, kurš tagad šķiet patiesi piesaistošs, manī radīja aizdoamas, ka tas ir kārtējais pārdabisko būtņu mīlestības stāsts. Manas aizdomas tikai pastiprināja tas, ka grāmata bija iekļauta šā gada Bērnu žūrījā vidusskolēniem, jo parasti tajā tiek ievietoti neīpaši jēdzīgi bestselleri, jo tādus jaunieši lasa labprāt. Bet pēc grāmatas izlasīšanas nopriecājos, ka tā tur ievietota + arī ieguvusi pirmo vietu savā sekcijā, ja to tā var nosaukt. Es kļūdījos, jo grāmata nav par vilkačiem, kritušajiem enģeļiem vai vampīriem. Tā ir par 1941. gada 14. jūnija deportācijām.

Grāmata tiek stāstīta no piecpadsmit gadīgās Līnas puses, kura, kopā ar savu māti Elenu un desmitgadīgo brāli Jonu, tiek iemesta lopu vagonā un aizvesta prom. Arī viņas tēvs tiek aizvests, tikai ne kopā ar ģimeni, jo, kā zināms, vīrieši bija atsevišķos vagonos. Līnas tēvs liek Līnai noprast, ka viņai ir jādod viņam zīmes zīmējot. Lai cik riskanti tas arī nebija, Līna zīmēja, netieši norādot savu atrašanos vietu, un zīmējumus iedeva cilvēkiem, lai tie iedod citiem, un, galu galā, lai tie nonāktu Līnas tēva rokās. Romānā tiek sīki un smalki aprakstītas visādas čekistu preteklības un deportēto ciešanas, cerības un padošanās. Pavīd arī Līnas un Andrjus attiecības. Romāna gaitā ieintriģēja čekists Kreckis, gribējās arī uzzināt Komorova un Ivanova, respektīvi, ļauno čekistu stāstu.

“Kāda sieviete, kuras vārds bija sarakstā, patlaban dzemdēja. Tiklīdz būs pārgriezta nabassaite, māti ar bērnu iesviedīs smagajā mašīnā.”

”Sēžot ieroču stobru priekšā,  es loloju visas iespējamās cerības un atļāvu sev vēlēties to, kas glabājas pašos sirds dziļumos.”

Neteikšu, ka grāmata būtu baigi spēcīga, bet, manuprāt, pietiekami. Labi, ka autore uzrakstījusi to tādā jauniešu romāna stilā, jo nevisi ir gatavi lasīt biezas, faktiem pārbāztas enciklopēdijas. Grāmatas autore, starp citu, ir Lietuviete, kuras ģimene bēga uz Vācīju, lai paglābtos no deportācijām. Rūta Šepetis uzauga Amerikā, un uzrakstīja šo grāmatu, jo, viņasprāt, par deportācijām tiek runāts parāk maz. Tad nu tā bija nedaudz jāaizdomājas. Latvijā par to runā ik palaikam un jebkurš latvietis zina, kas ir deportācijas, jo latviešus deportēja. Bet kā ir Amerikā? Vai par to tiešām runā tik maz, ka autorei bija jāuzraksta grāmata, vai tas tomēr vairāk jūtu iespaidā?

10/10.

Foto šeit!

Advertisements

5 thoughts on “Rūta Šepetis ”Starp pelēkiem toņiem”

  1. Šai grāmatai staigāju riņķī jau kādu laiku – uzrunāja nosaukums un arī vizuālais noformējums, bet tad palasīju, ka par deportācijām un tā mazliet saminstinājos. Parasti no šīs tēmas grāmatām atbaida tieši tās ”čekistu preteklības”, bet ja jau jauniešu stilā uzrakstīta, varbūt ir vērts pamēģināt.

  2. Dīvaini, bet nebiju dzirdējusi par šo grāmatu. Man pretēji kā Tējtasītei, tieši patīk lasīt par šādām lietām, ja vien ir labi uzrakstīts. Paldies par jauko ierakstu, mans “to read” saraksts ir papildināts. 🙂

  3. Nesen izlasīju šo grāmatu un secināju ,ka mēs cilvēki nenovērtējam savu dzīvību un tuvos. Es uzskatu,ka šo grāmatu vajadzētu ieviest par obligāto lasām vielu skolās.

    Cik savādi ,ka cilvēka dzīvība var būt tik dārga, kā minētais pūlkstens…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s